Klimata pārmaiņas ir viens no svarīgākajiem globālajiem riskiem, ar ko saskaras mūsu mūsdienu sabiedrība. Klimata pārmaiņas pastāvīgi un postoši ietekmē mūsu patēriņa un ražošanas modeļus, taču dažādos pasaules reģionos klimata pārmaiņas ir ievērojami atšķirīgas. Lai gan vēsturiski mazattīstīto valstu ieguldījums globālajās oglekļa emisijās ir niecīgs, šīs valstis jau ir sedzušas augstās klimata pārmaiņu izmaksas, kas acīmredzami ir nesamērīgas. Ārkārtējiem laikapstākļiem ir nopietnas sekas, piemēram, smags sausums, intensīvi augstas temperatūras laikapstākļi, postoši plūdi, liels bēgļu skaits, nopietni draudi globālajai nodrošinātībai ar pārtiku un neatgriezeniska ietekme uz zemes un ūdens resursiem. Neparastas laikapstākļu parādības, piemēram, El Nino, turpinās notikt un kļūs arvien nopietnākas.
Tāpat klimata pārmaiņu dēļieguves rūpniecībasaskaras arī ar augstiem reāliem riska faktoriem. Tā kāieguvedaudzu raktuvju attīstības projektu ražošanas apgabali ir pakļauti klimata pārmaiņu riskam un kļūs arvien neaizsargātāki nelabvēlīgu laikapstākļu nepārtrauktas ietekmes dēļ. Piemēram, ekstrēmi laikapstākļi var ietekmēt raktuvju atsārņu aizsprostu stabilitāti un saasināt negadījumus, kad rodas sārņu aizsprostu pārrāvumi.
Turklāt ekstremāli klimatiskie apstākļi un mainīgie klimatiskie apstākļi rada arī kritisku globālo ūdens resursu apgādes problēmu. Ūdens resursu apgāde ir ne tikai nozīmīgs ražošanas līdzeklis ieguves darbībās, bet arī neaizstājams dzīves resurss vietējiem iedzīvotājiem kalnrūpniecības rajonos. Tiek lēsts, ka ievērojamā daļā ar varu, zeltu, dzelzi un cinku bagāto apgabalu (30–50 %) trūkst ūdens, un trešdaļai pasaules zelta un vara ieguves apgabalu īstermiņa ūdens risks varētu pat dubultoties. 2030. gads, saskaņā ar S&P globālo novērtējumu. Ūdens risks ir īpaši akūts Meksikā. Meksikā, kur ieguves projekti konkurē ar vietējām kopienām par ūdens resursiem un raktuvju darbības izmaksas ir augstas, augsta sabiedrisko attiecību spriedze var nopietni ietekmēt ieguves darbības.
Lai tiktu galā ar dažādiem riska faktoriem, kalnrūpniecības nozarei nepieciešams ilgtspējīgāks ieguves rūpniecības ražošanas modelis. Tā ir ne tikai riska novēršanas stratēģija, kas ir izdevīga kalnrūpniecības uzņēmumiem un investoriem, bet arī sociāli atbildīga rīcība. Tas nozīmē, ka kalnrūpniecības uzņēmumiem būtu jāpalielina ieguldījumi ilgtspējīgos tehnoloģiskos risinājumos, piemēram, riska faktoru samazināšana ūdensapgādē un ieguldījumi ieguves rūpniecības oglekļa emisiju samazināšanā. Theieguves rūpniecībasagaidāms, ka būtiski palielinās investīcijas tehniskajos risinājumos oglekļa emisiju samazināšanai, īpaši elektrisko transportlīdzekļu, saules paneļu tehnoloģiju un akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu jomā.
Kalnrūpniecības nozarei ir izšķiroša nozīme tādu materiālu ražošanā, kas nepieciešami, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām. Patiesībā pasaulē notiek pāreja uz zemu oglekļa emisiju sabiedrību nākotnē, kam nepieciešams liels daudzums minerālo resursu. Lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteiktos oglekļa emisiju samazināšanas mērķus, tiks būtiski uzlabota zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju, piemēram, vēja turbīnu, saules fotoelektrisko enerģijas ražošanas iekārtu, enerģijas uzglabāšanas iekārtu un elektrisko transportlīdzekļu, globālā ražošanas jauda. Saskaņā ar Pasaules Bankas aprēķiniem šo zema oglekļa satura tehnoloģiju ražošanai pasaulē 2020. gadā būs nepieciešami vairāk nekā 3 miljardi tonnu derīgo izrakteņu un metālu resursu. Tomēr daži derīgo izrakteņu resursi, kas pazīstami kā “galvenie resursi”, piemēram, grafīts, litijs un kobalts līdz 2050. gadam var pat palielināt globālo izlaidi gandrīz piecas reizes, lai apmierinātu pieaugošo resursu pieprasījumu pēc tīras enerģijas tehnoloģijas. Šīs ir labas ziņas kalnrūpniecības nozarei, jo, ja kalnrūpniecības nozare vienlaikus var pieņemt iepriekš minēto ilgtspējīgas ieguves ražošanas režīmu, tad nozare sniegs izšķirošu ieguldījumu globālā nākotnes attīstības mērķa – zaļākas vides aizsardzības – īstenošanā.
Jaunattīstības valstis ir saražojušas lielu daudzumu derīgo izrakteņu, kas nepieciešami globālai zema oglekļa satura pārveidei. Vēsturiski daudzas derīgo izrakteņu ieguvējas valstis ir skārušas resursu lāsts, jo šīs valstis pārāk daudz paļaujas uz ieguves tiesību honorāriem, derīgo izrakteņu nodokļiem un neapstrādātu minerālproduktu eksportu, tādējādi ietekmējot valsts attīstības ceļu. Cilvēku sabiedrībai nepieciešama plaukstoša un ilgtspējīga nākotne ir jāpārtrauc minerālo resursu lāsts. Tikai šādā veidā jaunattīstības valstis var būt labāk sagatavotas, lai pielāgotos globālajām klimata pārmaiņām un reaģētu uz tām.
Ceļvedis šī mērķa sasniegšanai ir jaunattīstības valstīm ar lieliem derīgo izrakteņu resursiem, lai paātrinātu atbilstošus pasākumus, lai uzlabotu vietējās un reģionālās vērtību ķēdes kapacitāti. Tas ir svarīgi daudzos veidos. Pirmkārt, rūpnieciskā attīstība rada bagātību un tādējādi nodrošina pietiekamu finansiālu atbalstu, lai jaunattīstības valstīs pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu tās. Otrkārt, lai izvairītos no globālās enerģētikas revolūcijas ietekmes, pasaule neatrisinās klimata pārmaiņas, vienkārši aizstājot vienu enerģijas tehnoloģiju kopumu ar citu. Pašlaik globālā piegādes ķēde joprojām ir galvenais siltumnīcefekta gāzu emitētājs, ņemot vērā lielo fosilā kurināmā enerģijas patēriņu starptautiskā transporta nozarē. Tāpēc ieguves rūpniecībā iegūto un ražoto zaļās enerģijas tehnoloģiju lokalizācija palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tuvinot zaļās enerģijas piegādes bāzi raktuvei. Treškārt, jaunattīstības valstis varēs pieņemt zaļās enerģijas risinājumus tikai tad, ja tiks samazinātas zaļās enerģijas ražošanas izmaksas, lai cilvēki varētu patērēt šādas zaļās tehnoloģijas par pieņemamu cenu. Valstīs un reģionos, kur ražošanas izmaksas ir zemas, vietējās ražošanas shēmas ar zaļās enerģijas tehnoloģijām var būt apsvēršanas vērta iespēja.
Kā uzsvērts šajā rakstā, daudzās jomās kalnrūpniecības nozare un klimata pārmaiņas ir nesaraujami saistītas. Kalnrūpniecības nozarei ir būtiska loma. Ja vēlamies izvairīties no ļaunākā, mums jārīkojas pēc iespējas ātrāk. Pat ja visu pušu intereses, iespējas un prioritātes nav apmierinošas, dažkārt pat pilnīgi nelabvēlīgas, valdības politikas veidotājiem un uzņēmumu vadītājiem neatliek nekas cits, kā saskaņot darbības un mēģināt rast efektīvus, visām pusēm pieņemamus risinājumus. Taču šobrīd progresa temps ir pārāk lēns, un mums trūkst stingras apņēmības sasniegt šo mērķi. Pašlaik lielākās daļas klimata reaģēšanas plānu stratēģijas formulēšanu virza valstu valdības, un tā ir kļuvusi par ģeopolitisku instrumentu. Attiecībā uz klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu dažādu valstu intereses un vajadzības ir acīmredzamas. Tomēr klimata reakcijas pamatmehānisms, jo īpaši tirdzniecības pārvaldības un investīciju noteikumi, šķiet diametrāli pretējs klimata reakcijas mērķiem.
Tīmeklis:https://www.sinocoalition.com/
Email: sale@sinocoalition.com
Tālrunis: +86 15640380985
Ievietošanas laiks: 16. februāris 2023
